Dainas vēsta, ka cimbole saistās ar līksmību un dančiem. Tiesa, instrumenta nosaukumu tautasdziesmās bieži nesastapt, varbūt tāpēc, ka Latvijā muzicēšanas praksē cimboles ieviesās samērā nesen. Instruments skanēja deju vakaros, zaļumballēs, kāzās un talkās, parasti ansamblī ar vijoli un bundziņām. Cimboli ieskandina ar diviem koka āmuriņiem, sitot pa stīgām. Instrumentam raksturīga izteikta skaņas ataka, tāpēc cimbole uzturēja ritmu un iezīmēja akordu pavadījumu, uz tās arī spēlēja melodiju. Aspazija savas bērnības atmiņu tēlojumā raksta: ‘“Vectēvs protot ļoti skaisti sist uz cimbolēm visas vecmodes dejas, kā “ekosēzi”, “puķīti pa dambi” u. c. Pa novakarēm viņš kādreiz sapulcējot visus savus bērnus pagalmā vai arī istabā un tad spēlējot un liekot dejot. Ak, cik tad esot jauki!”
